Senais Mistiskais Rozes un Krusta Ordenis

 

AMORC 

Antiquus Mysticusque Ordo Rosae Crucis

 

 

 

 

ozenkreiceru Ordenis ir vispasaules filozofiska tradicionāla kustība, kura glabā un attīsta no senatnes nodotu mācību par pasaules telpas noslēpumiem, dabu un pašu cilvēku.

 

 

 

 

AMORC tradicionālais simbols ir zelta krusts, kura centrā atrodas sarkana roze. Šim simbolam nav nekāda reliģiska satura. Roze simbolizē dvēseli, kura attīstās cilvēkam dzīvojot uz zemes, un krusts ir šī materiālā aspekta simbols.

 

 

Šobrīd Ordeņa pārstāvniecības atrodas vairāk nekā 30 pasaules valstīs. AMORC latviešu valodas jurisdikcijas pašreiz nepastāv, kas nozīmē, ka Latvijā dzīvojošie rožkrustieši /rozenkreiceri/ sastāv citu valodu jurisdikcijās.


 
Mūsu Ordenis nav ne reliģija, ne sekta. Tā locekļi ir absolūti brīvi jebkurā nozīmē. Tai pat laikā, tā iekšienē ir aizliegtas jebkādas politiskās diskusijas, jo, saskaņā ar Ordeņa devīzi: "Vislielākā iecietība pie neierobežotas neatkarības", rožkrustieši ir toleranti pret citu uzskatiem un pilnīgi brīvi arī savā pārliecībā.


 
Rožkrustiešu Ordeņa mācība nav dogmatiska, tā piedāvā gadiem ilgi krātās zināšanas tiem, kurus interesē garīgums un misticisms, kuri meklē un cenšas izprast cilvēces esamības būtību, savas dzīves nozīmi, kuri vēlas padarīt savu dzīvi vairāk piepildītāku un piešķirt tai jaunu jēgu.

 

 

Mūsu mājaslapā izvietotai informācijai par rožkrustiešu mācību, ir iepazīstināšanas raksturs. Šeit Jūs variet iepazīties ar Ordeņa vēsturi un mācības pamatprincipiem. Vēlamies atzīmēt, ka pilnīga Ordeņa mācība ir pieejama tikai tās biedriem.


 
Arī neesot AMORC loceklis, Jums ir iespēja šajā mājaslapā izlasīt atsevišķus materiālus, kuriem ir tiešs sakars ar Ordeni un kuri ir atklātā rožkrustiešu mācības daļa. Šie teksti regulāri tiek atjaunoti, tāpēc, ja Jūs vēlaties iepazīties ar idejām un principiem, uz kuriem balstās rožkrustiešu pasaules uzskati, iesakām regulāri šos materiālus pārskatīt.

 

 

Bez teorētiskām zināšanām, Ordeņa mācība satur arī praktiskos vingrinājumus, kuri attīsta cilvēka spējas. Šiem vingrinājumiem tiek veltīta ļoti liela uzmanība un pilnā apjomā tie tiek piedāvāti Ordeņa mācekļiem. Šajā mājaslapā piedāvātie praktiskie vingrinājumi, lai arī ir tikai pietuvināti mūsu praktiskajiem vingrinājumiem un sastāda mazu praktisko vingrinājumu daļu, tomēr ir tuvi tiem, kādi tiek piedāvāti rožkrustiešiem. Īpašie praktiskie vingrinājumi attīsta spējas, kuras Ordeņa biedri tālāk var pielietot jebkurā savā darbības sfērā.

 

 

 

 

 

Ar vislabākajiem Dziļa Miera vēlējumiem,

AMORC  pārstāvji Latvijā

 

 

                  

 

 

 

Senā Mistiskā Rozes un Krusta Ordeņa vispārīgie priekšstati

 

 

 

Simbols

Zelta krusts ar sarkanu rozi centrā. Krusts simbolizē cilvēka fizisko ķermeni, bet roze atveido dvēseli tās attīstībā.

 

Statuss

Vispasaules filozofiska, uz iniciācijām balstīta tradicionāla kustība, kura nav saistīta ar kādu no reliģiskajiem virzieniem. Tā ir apolitiska un atvērta kā vīriešiem, tā sievietēm, neatkarīgi no viņu rases, ticības un sociālā stāvokļa.

 

Devīze

«Vislielākā iecietība pie neierobežotas neatkarības».

 

Mērķis

Saglabāt filozofisko mācību par pasaules uzbūves noslēpumiem, dabu un pašu cilvēku, kādu gadsimtu garumā nodod rožkrustieši.

 

Biedru skaits

Aptuveni, 250 000 visā pasaulē.

 

Tradicionālā sākotne

Rožkrustiešu tradīcija sniedzas līdz pat Senās Ēģiptes Mistēriju Skolām XVIII dinastijas laikā, kāda valdīja, apmēram, 1500 gadus pirms Kr. Šajās Skolās, kuru esamību atzīst lielākā vēsturnieku un ēģiptologu daļa, pulcējās Iesvētītie, lai iepazītu Radītā noslēpumus. No šejienes arī cēlies vārds «misticisms», kurš burtiski nozīmē «noslēpumu izzināšana». Šī mācība lika pamatus ezotēriskajām zināšanām - gnōsis, kuras vēlāk nonāca Senajā Grieķijā, Romas Impērijā un viduslaiku Eiropā, kurā to XVII gadsimtā pārņēma rožkrustieši.

 

Vēsturiskās saknes

Vēsturiskā aspektā rožkrustieši iznāca no nezināmības Francijā 1623.gadā, izvietojot Parīzes ielās afišas: «Mēs, Rozes un Krusta galvenās Kolēģijas deputāti, atrodamies redzami un neredzami šajā pilsētā…». Dažus gadus pirms tam, viņi nopublicēja trīs Manifestus, vērstus pie tā laika domājošajiem cilvēkiem: «Brālības Atklāsme» (1614), «Brālības Atziņas» (1615) и «Kristiana Rozenkreica Ķīmiskās Kāzas» (1616). 2001.gada martā АМОRC publicēja ceturto Manifestu «Rozes un Krusta Brālības nostāja», pēc kura 2014.gadā sekoja Manifests «Rozes un Krusta Brālības Aicinājums». XVIII gadsimtā pastāvēja ciešas saites starp rožkrustiešiem un frankmasoniem, bet šodien tās ir divas pilnīgi neatkarīgas organizācijas. No ХХ gadsimta sākuma АМОRC aizbildniecībā atrodas Tradicionālais Martīnistu Ordenis, kas ir kustība, kuru aizsāka franču filozofs Lui-Klods de Sen-Martēns (1743-1803).

 

Atdzimšana

1909.gadā amerikāņu ezotēriķis Hārvejs Spensers Luiss (1883-1939), kurš ilgus gadus bija interesējies par rožkrustiešiem, devās uz Tulūzu, lai tur satiktos ar rožkrustiešiem Francijā, kurā Ordenis atradās praktiski miega stāvoklī. Tur viņš tika iniciēts un saņēma uzdevumu atjaunot Ordeni Amerikā, bet pēc tam, kad apstākļi būs labvēlīgāki, arī Eiropā (jau parādījās Pirmā pasaules kara rēgs). Hārvejs Spensers Luiss šo misiju izpildīja un, lai pasvītrotu Ordeņa vēsturiskās un tradicionālās saknes, deva tam nosaukumu «Antiquus Mysticusque Ordo Rosae Crucis» («Senais Mistiskais Rozes un Krusta Ordenis»). Pēc Otrā pasaules kara, Ordenis sāk izstarot savu gaismu pa visu pasauli.

 

Mūsdienu struktūra

AMORC šobrīd ir izplatīts visā pasaulē. Tas sastāv no vairākām jurisdikcijām, kur katra no tām aptver vienā valodā runājošos, neskatoties uz robežām un valstīm. Pastāv angļu valodas, vācu, franču, spāņu, itāļu, grieķu, krievu, japāņu, skandināvu un citu valodu jurisdikcijas. Katru jurisdikcijas centru, kuru tradicionāli sauc par «Lielo Ložu», vada Lielais Maģistrs, kuru ievēl uz pieciem gadiem, ar iespēju mandātu pagarināt. Par ordeņa darbību kopumā atbild Augstākā Padome, kura sastāv no visu jurisdikciju Lielajiem Maģistriem. Padomi vada Imperators, kurš tāpat tiek ievēlēts reizi piecos gados, ar pārvēlēšanas iespēju (vārds «Imperators», kuru izmantoja jau XVII gadsimtā, cēlies no latīņu «Imperare sibi», kas nozīmē «Sevis paša pavēlnieks»).

 

Mācība

Līdz 1909.gadam AMORC mācība tika nodota mutiski vietās, kuras tika turētas slepenībā. Tāpēc Ordenis visupirms tika uzskatīts par slepenu biedrību. Mūsdienās mācība ir atspoguļota rakstiskā veidā monogrāfiju formā, kuras katru mēnesi tiek izsūtītas Ordeņa biedriem. Viņi tāpat tām var piekļūt ar interneta palīdzību. Monogrāfijas secīgi ir sakārtotas divpadsmit pakāpēs, kur katra no tām ir veltīta svarīgu filozofisku vai mistisku tēmu apgūšanai: Dievišķā daba, Pasaules izcelšanās, matērijas struktūra, laika un telpas jēdziens, dzīvības likumi, evolūcijas mērķis, cilvēka dvēsele un tās īpašības, apziņas fāzes, psihiskās parādības, nāves, pēc-nāves un pārdzimšanas noslēpumi, tradicionālais simbolisms… Mācība sevī ietver arī daudzus praktiskos uzdevumus, kuri ļauj apgūt misticisma bāzes tehnikas: relaksāciju, koncentrēšanos, mentālo daiļradi, meditāciju, garīgo alķīmiju…

 

Brālīgās tikšanās

Paralēli monogrāfiju apguvei pie sevis mājās, rožkrustieši, kuri to vēlās, pulcējās Ložās un tur veic kopīgu darbu. Šo tikšanos mērķis ir katram dot iespēju apspriesties par kādu no kultūras vai filozofijas jautājumiem. Tur arī tiek organizētas rožkrustiešu iniciācijas, kuras nav obligātas, tomēr vēlamas, ņemot vērā to garīgo nozīmi. Pasvītrosim arī, ka AMORC organizē regulārus Konventus, kuros biedri var satikties reģionālā, nacionālā, starptautiskā un pasaules līmeņos. Lai kāds nebūtu to mērogs, tikšanās kalpo par vietu, kurā notiek mistiska un brālīga darbība.

 

Ievērojamas personības

Pagājušo gadsimtu garumā, daudz slavenas personības ir bijušas saistītas ar Rozes un Krusta Ordeni, kā arī bijušas biedru vidū. To starpā: Paracelzs (1493 -1541), Frānsiss Bēkons (1561 - 1626), Mihaels Maijers (1568 - 1622), Roberts Flads (1574 - 1637), Jēkabs Bjome (1575 - 1624), Jans Amoss Komenskis (1592 - 1670), Renē Dekarts (1596 - 1650), Elias Ešmols (1617 - 1692), Baruhs Spinoza (1632 - 1677), Izāks Ņjūtons (1642 - 1727), Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646 - 1716), Bendžamīns Franklins (1706 - 1790), grāfs Sen-Žermēns (1696 - 1784), Kaliostro (1743 - 1795), Maikls Faradeis (1791 - 1867), Žozefs Peladāns (1858-1918), Klods Debisī (1862 - 1918), Marija Korelli (1864 - 1924), Papjus (1865 - 1916), Ēriks Satī (1866 - 1925), Fransuā Žolivjē Kastello (1868 - 1937), Nikolajs Rērihs (1874 - 1947), Edīte Piafa (1915 - 1963), Īvs Kleins (1928 - 1962) u.t.t. Mūsdienās AMORC biedru vidū ir pazīstami domātāji, zinātnieki, mākslas darbinieki, tomēr viņi parasti saglabā anonimitāti.

 

 

 

 

Jaunākās  publikācijas

Par  R+K  Citās  valodās

Angļu val.:

 

 

 

 

Vācu val.:

 

 

 

 

Franču val.:

 

 

 

 

Krievu val.:

Latvijas Reitingi

Sadaļas