enais Mistiskais Rozes un Krusta Ordenis visā pasaulē ir pazīstams ar saīsinājumu АМОRС (Antiquus Mysticusque Ordo Rosae Crucis) un ir sena filozofiska kustība.

 

Rozenkreiceru mācības sākums, kā mēs uzskatām, sniedzas līdz pat senās Ēģiptes mistēriju skolām, kurās apgaismotie pulcējās kopā, lai iepazītu visa pastāvošā dižos noslēpumus. Tieši tāpēc tās dēvēja par „Mistēriju skolām”. Šie cilvēki centās apkopot gūtās zināšanas, kuras sniedza labāku izpratni par dabas likumiem un pasaules uzbūvi. Tādā nozīmē  vārdam  „mistērija” senās Ēģiptes, Grieķijas un Romiešu civilizāciju laikā, nebija šodien pieņemtā izpratne, tas nebija nekas slepens, fantastisks vai īpatnējs, bet drīzāk - apslēpts. 

 

 

 

Ēģiptes mistēriju skolas

 

Viena no pirmajām mistēriju skolām, kāda mums zināma, bija «Ozirisa skola» (1500 p.m.e), kuras mācība skāra jautājumus par dzīvību, nāvi un dieva Ozirisa augšāmcelšanos. Tā tika pausta teatrālu darbību un rituālu drāmu formā.

 

Tikai tiem, kuri izrādīja patiesas slāpes pēc zināšanām, varēja būt atklāti ozīriskie mīti. Laika gaitā šo skolu apmācošie rituāli kļuva sarežģītāki, slepenāki un risinājās speciāli būvētās celtnēs, arī piramīdās. Kandidāta iesvētīšana paredzēja piedalīšanos simboliskajā nāves rituālā. Apguldīts sarkofāgā un atbrīvotas apziņas stāvoklī, māceklis varēja uz brīdi izjust dvēseles un miesas atšķirtību.

 

Senās Ēģiptes apgaismotie daļu savu zināšanu attēloja uz svētnīcu sienām un neskaitāmos papirusos. Otra, ne mazāk svarīgā zināšanu daļa, tika nodota mutvārdu veidā. Slavenais ēģiptologs Е.А.Uollis Badžs (E.A.Wallis Budge) vienā no saviem darbiem ar cieņu atsaucās par mistēriju skolām. Lūk, ko viņš šajā sakarā raksta: "Šīs “mistērijas” pakāpeniski attīstījās, un dažas no tām, kā izskatās, bija pilnīgi nepazīstamas Senās valsts periodā. Nav nekādu šaubu par to, ka šīs mistērijas bija ēģiptiešu rituālu daļa, un tādā gadījumā, var apgalvot, ka Ordenim, kādu izloloja Keri-Hebs priesteri, piederēja ezotērisko zināšanu noslēpumi, kurus Mācītāji sargāja. Katram no viņiem, ja pareizi saprotu, piederēja gnosis, tas ir, augstākās zināšanas, kuras nekad netika izteiktas rakstiski".

 

Senās Ēģiptes kontekstā, īpaši pieminami vairāki faraoni, kuriem ir sevišķa nozīme. Tā, piemēram, faraons Tutmoss III apvienoja visus apgaismotos vienā brālībā, kuras likumus šodien cenšas iemiesot AMORC.

 

 

Savukārt faraons Amenhoteps IV (vēlāk mainīja savu vārdu uz Ehnatons), kurš jau agrā vecumā bijis apgarots, kļuva par iniciatoru lielām pārmaiņām reliģijas, kultūras un mākslas jomās. Viņš bija pirmais, kurš, metot izaicinājumu Amona priesteriem, paziņoja, ka Dievs ir viens! Tas bija pateikts laikā, kad viscaur valdīja politeisms. 

 

 

 

 

 

 

Mācības izplatīšanās

 

Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Pazīstamais grieķu filosofs Pitagors lielu daļu savu zināšanu guva tieši Ēģiptē. Atgriezies Grieķijā, viņš nodibināja okultās filosofijas skolu (Pitagora ordenis), kas lieliski atbilda tā laika vajadzībām. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem - tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus. Vēlāk, ar Plotīna (~203. – 270.g.) palīdzību, mācība izplatījās Itālijā.

 

   

  

 

Savukārt Kārļa Lielā laikā (~742. – 814.g.), pateicoties filozofam Arno, mācība nonāca Francijā, vēlāk arī Vācijā, Anglijā un Nīderlandē.

 

 

Lasot par Rozes un Krusta Ordeņa vēsturi, jāņem vērā divi aspekti: vienu tās daļu veido alegoriski stāsti un leģendas, citu - dokumentēti un apstiprināti fakti. 

Visai bieži, saistībā ar rozenkreiceru vēsturi, tiek minēts "Kristiāna Rozenkreicera" vārds, kuru mēdz dēvēt par Ordeņa dibinātāju, no kā tiek secināts, ka pats Ordenis parādījies tikai ХIV gadsimtā. Tas ir maldīgs pieņēmums.

 

Tad, kad pienāk labvēlīgs laiks Ordeņa darbības atdzimšanai un aktivizācijai kādā no valstīm, tiek publicēts tā sauktais Manifests, kurš pavēsta par KRK „kapa atvēršanu”, kas nozīmē jauna Ordeņa darbības cikla aizsākšanos. Šāds vēstījums bija alegorisks akts un aiz iniciāļiem "КRК" neslēpās reāla persona. Tas bija simbolisks tituls, kādu piešķīra atsevišķiem ordeņa vadītājiem.

 

 

 

 

Ordeņa cikliskā darbība

 

 

ХVII gadsimtā, pēc tam, kad tika laists klajā traktāts „Fama Fraternitatis”, Ordenis kļuva plaši pazīstams.

 

Šis traktāts bija viens no Ordeņa aktivitātes cikla sagatavošanas elementiem, jo rozenkreiceri, pēc vairāku gadu aktivitātes perioda, mēdz noklusināt savu publisko darbību, lai, pēc vairākiem gadiem, atkal atsāktu sabiedrisko darbību.  Vienā no šādiem periodiem, Ordenis kļuva pazīstams kā Rozes un Krusta Ordenis. 

Īsumā par Senā Mistiskā Rozes un Krusta Ordeņa vēsturi

Sadaļas